Manas robežas ar citiem – māksla būt sev tuvumā, nezaudējot sevi
Kas ir personīgās robežas, kā tās veidojas un kāpēc to trūkums rada spriedzi, izdegšanu un grūtības attiecībās. Uzzini, kā iemācīties savas robežas pamanīt, sargāt un stiprināt.
Kad “pietiek” vēl nepasakām skaļi
Robežas nav tikai vārdi vai “nē”. Tās ir sajūtas ķermenī, kas liek mums apstāties, kad ir par daudz, vai attālināties, kad jūtam, ka mūs neievēro. Tās ir iekšējās līnijas, kas sargā mūsu drošību, cieņu un enerģiju.
Ikdienā robežas bieži tiek pārkāptas nemanot – kad piekrītam
palīdzēt, lai neizskatītos egoistiski; kad klusējam, lai izvairītos no strīda;
kad pielāgojamies, lai saglabātu attiecības.
Šajos brīžos mēs it kā izvēlamies mieru, bet patiesībā pazaudējam sevi
mazliet vairāk.
Kā veidojas robežas
Robežas sāk veidoties jau bērnībā – caur pieredzi, kā
pieaugušie izturas pret mūsu emocijām un vajadzībām.
Ja bērnam ļauj just, ja viņu uzklausa, viņš iemācās, ka viņa sajūtas ir
svarīgas. Tādējādi viņš veido iekšēju sajūtu: es drīkstu būt es pats, un
mani cienīs.
Ja bērna emocijas tiek noliegtas vai noniecinātas (“nedusmojies”, “pārstāj raudāt”, “tev tas nav nekas”), viņš iemācās pielāgoties. Pieaugot, šī pielāgošanās kļūst par ieradumu – būt ērtam, pieklājīgam, saprotošam, pat tad, kad tas sāp.
Tā mēs pamazām iemācāmies vairāk just citus nekā sevi – un šī robežu izplūšana rada nogurumu, vainas sajūtu, iekšēju spriedzi.
Kad robežas pazūd
Robežu trūkums var izpausties dažādi:
- Tu jūties vainīgs, pasakot “nē”.
- Jūti, ka bieži dari vairāk, nekā vēlies vai spēj.
- Tev ir grūti pateikt, ko tu patiesībā jūti vai vēlies.
- Pēc saskarsmes ar noteiktiem cilvēkiem jūties iztukšots.
- Tu pieņem citu emocijas kā savas un jūties atbildīgs par to, kā viņi jūtas.
Šie simptomi nav vājums. Tie ir signāli, ka kaut kur, iespējams, esi pazaudējis kontaktu ar sevi.
Kā mācīties sargāt savas robežas
Robežu sargāšana nenozīmē kļūt skarbam vai distancētam. Tas
nozīmē mācīties būt patiesam – pret sevi un citiem.
Šeit daži terapeitiski virzieni un soļi, kas palīdz šo prasmi attīstīt:
1. Atpazīsti, kā jūtas tavs ķermenis
Ķermenis vienmēr pasaka pirmais. Saspringtas plecu līnijas,
aizturēta elpa, smaguma sajūta krūtīs – tie ir signāli, ka robeža tiek
pārkāpta.
Apstājies, ievēro un pajautā sev: “Kas te notiek? Vai es tiešām to vēlos
darīt?”
2. Iemācies apstāties pirms reaģē
Ja pierasts automātiski teikt “jā”, pamēģini ieviest nelielu
pauzi.
“Es padomāšu un atbildēšu vēlāk.” – šis teikums dod laiku atgūt kontaktu ar
sevi, pirms atdod enerģiju citam.
3. Sāc ar maziem soļiem
Robežu sargāšana ir kā muskuļa trenēšana. Sāc ar mazām
situācijām: atsakies no sarunas, kas tevi nogurdina, vai neizdari to, kas
nešķiet īsti tavs.
Ar laiku parādās sajūta, ka vari paļauties uz sevi.
4. Runā no sevis, nevis pret otru
“Es jūtos noguris, tāpēc šovakar negribu runāt par darbu.”
Šādi teikumi nav uzbrukums – tie ir pašcieņas paziņojumi. Ar “es”
vēstījumiem tu neapsūdz, bet nosaki robežu skaidri un ar cieņu.
5. Atceries – aizsargāt sevi nav egoisms
Mēs bieži baidāmies, ka, sargājot sevi, kļūsim egoistiski. Patiesībā – tieši tad, kad zini savas robežas, tu vari būt patiesi klātesošs un līdzjūtīgs. Jo tikai tad, kad tev ir iekšējais līdzsvars, tu vari dot citiem no sirds, nevis no izsīkuma.
Kad robežas kļūst par spēku
Veselīgas robežas palīdz justies droši attiecībās, darbā un
pašam ar sevi.
Tās ienes dzīvē mieru, skaidrību un uzticēšanos – jo tu vairs nedzīvo citu
ritmā, bet savējā.
Un tajā brīdī, kad sāc sevi sargāt, tu pamani, ka arī citi
sāk izturēties citādi – ar lielāku cieņu, sapratni un līdzsvaru.
Robežas ir enerģijas telpa, kurā tu jūties brīvi, bet droši.
Noslēgumā
Mācīties sargāt savas robežas ir ceļš uz iekšēju brīvību.
Tas nav ātrs process, bet katrs solis šajā virzienā palīdz tev atgriezties
pie sevis – pie savas patiesības, mierīguma un spēka.
Ja jūti, ka šis ir brīdis, kad gribi iemācīties būt tuvumā citiem, nezaudējot sevi, tu esi aicināts uz individuālu terapijas sesiju. Tā ir droša telpa, kur kopā varam iemācīties sadzirdēt tavas vajadzības un sargāt tās ar cieņu un mīļumu.